Finanšu analīze ir pakalpojums, kas dod iespēju, pamatojoties uz gada pārskatu reģistrā
apkopoto informāciju, izvērtēt attiecīgā uzņēmuma likviditātes, aktivitātes, kapitāla struktūras un ienesīguma
rādītājus. Finanšu analīzes pārskatā redzams uzņēmuma finanšu rādītāju novērtējums, salīdzinot tos ar citu
uzņēmumu rādītājiem.
| Rādītājs |
2011 |
Valstī (2011) |
NACE=63.11
(2011) |
NACE=72.40
(2011) |
|
Likviditātes (apgrozāmo līdzekļu) Analīze Likviditātes analīze aplūko uzņēmuma
īstermiņa finansiālos rādītājus un likviditāti. Pamatā, tā sniedz priekšstatu par to, vai uzņēmums ir
spējīgs tikt galā ar savām īstermiņa saistībām, kā arī ar īstermiņa finansiālajiem riskiem, ja tādi
rodas.
|
| Vispārējais Apgrozāmo līdzekļu koeficients = Apgrozāmie līdzekļi / Īstermiņa parādi |
2.2769 |
| Vidējais: |
34.8387 |
| Vidēji (mediāna): |
1.0924 |
| Vieta: |
18981 (67828) |
|
| Vidējais: |
157.2107 |
| Vidēji (mediāna): |
1.5872 |
| Vieta: |
58 (143) |
|
| Vidējais: |
21.3023 |
| Vidēji (mediāna): |
1.1106 |
| Vieta: |
58 (240) |
|
| Likviditāte - ja koeficents ir virs viens, uzņēmumam nevajadzētu būt problēmām savu īstermiņa
saistību kārtošanā. Ja koeficients samazinās zem viens, parādās risks, ka uzņēmumam varētu rasties problēmas
īstermiņa saistību maksājumos. Finansisti uzskata, ka šim koeficientam vajadzētu būt robežās no viens līdz trīs.
Pārāk augsts likviditātes koeficients liecina par neracionālu apgrozāmo līdzekļu izmantošanu. Vērtējot ideālo
līmeni, nedrīkst neņemt vērā nozares specifiku un konkrētā rādītāja dinamiku uzņēmumā. |
|
| Precīzais (stingrais) apgrozāmo līdzekļu koeficients = (Apgrozāmie līdzekļi – Krājumi) / Īstermiņa
parādi |
2.0881 |
| Vidējais: |
30.4930 |
| Vidēji (mediāna): |
0.7582 |
| Vieta: |
16124 (67828) |
|
| Vidējais: |
157.0771 |
| Vidēji (mediāna): |
1.4285 |
| Vieta: |
57 (143) |
|
| Vidējais: |
21.1800 |
| Vidēji (mediāna): |
0.9960 |
| Vieta: |
57 (240) |
|
| Ar šī koeficienta palīdzību tiek veikts daudz stingrāks īstermiņa likviditātes tests, jo tas
izslēdz dažus no Apgrozāmajiem līdzekļiem (Krājumus), kurus ne vienmēr var viegli pārvērst naudas līdzekļos.
Krājumi ir visnelikvīdākais apgrozamo līdzekļu posteņiem. Zems koeficients liecina, ka pārāk daudz līdzekļu ir
ieguldīts krājumos. |
|
| Brīvie apgrozāmie līdzekļi = Apgrozāmie līdzekļi – Īstermiņa parād |
506924.0000 |
| Vidējais: |
10531.3775 |
| Vidēji (mediāna): |
828.0000 |
| Vieta: |
1271 (72997) |
|
| Vidējais: |
20762.9079 |
| Vidēji (mediāna): |
2174.0000 |
| Vieta: |
2 (152) |
|
| Vidējais: |
16448.6860 |
| Vidēji (mediāna): |
643.0000 |
| Vieta: |
2 (255) |
|
| Jāņem vērā, ka brīvie apgrozāmie līdzekļi parasti ir proporcionāli realizācijas apjomiem. Ja,
tiek plānots realizācijas apjomu pieaugums, būs nepieciešams arī lielāki brīvie apgrozāmie līdzekļi, lai
finansētu realizācijas izmaksas. Šim rādītājam jābūt sabalansētam, jo negatīvu efektu var radīt gan pārmērīgi
liels brīvo apgrozāmo līdzekļu apjoms, gan to trūkums. Pārāk mazs brīvo apgrozāmo līdzekļu apjoms liecina par
uzņēmuma nespēju kārtot īstermiņa saistības, bet pārāk liels par neefektīvu resursu izmantošanu. |
|
|
Aktivitātes analīzeAktivitātes koeficienti norāda uz to, cik efektīvi uzņēmums izmanto tam
esošos resursus. Ja, uzņēmumam ir pārāk daudz aktīvu, tad ieguldījumi tajos var būt nelietderīgi. Ja, pietrūkst
aktīvu, tad var būt, ka uzņēmums darbojas neefektīvi.
|
| Pircēju un pasūtītāju debeta apgrozījums = Neto apgrozījums / Debitori kopā |
11.1609 |
| Vidējais: |
121.8190 |
| Vidēji (mediāna): |
6.7636 |
| Vieta: |
21340 (59347) |
|
| Vidējais: |
27.8850 |
| Vidēji (mediāna): |
4.8455 |
| Vieta: |
36 (138) |
|
| Vidējais: |
37.3031 |
| Vidēji (mediāna): |
4.0409 |
| Vieta: |
36 (230) |
|
| Pircēju un pasūtītāju debeta apgrozījuma koeficients parāda, cik reizes gada laikā debitoru parādi
tiek pārvērsti par naudas līdzekļiem. Nav iespējams noteikt optimālu šī rādītāja lielumu, jo tas ļoti lielā
mērā ir atkarīgs no nozares, kādā uzņēmums strādā. Lai rastu ieskatu kādam ir jābūt šim rādītājam, Lursoft
finansu analīzes sistēma dod iespēju salīdzināt šo rādītāju ar vidējo rādītāju valstī (trešā kolona, kā
arī ar vidējo rādītāju (ceturtā kolona), īpaši vajadzētu pievērst uzmanību salīdzinājumam ar vidējo
rādītāju nozarē. |
|
| Vidējais iekasēšanas periods (dienas) = 365 / Pircēju un pasūtītāju debeta apgrozījums |
32.7034 |
| Vidējais: |
1047.6801 |
| Vidēji (mediāna): |
47.3685 |
| Vieta: |
35916 (59598) |
|
| Vidējais: |
162.7341 |
| Vidēji (mediāna): |
72.8497 |
| Vieta: |
101 (137) |
|
| Vidējais: |
252.5465 |
| Vidēji (mediāna): |
82.2615 |
| Vieta: |
101 (224) |
|
| Šis rādītājs parāda laiku, kas nepieciešams apmaksas saņemšanai no preces vai pakalpojuma
pārdošanas brīža. Tas noteiks vai uzņēmumam ir pietiekami labi izstrādātas iekasēšanas procedūras, kā arī vai
klienti neaiztur maksājumus. Arī šis rādītājs ļoti lielā mērā ir atkarīgs no nozares kurā uzņēmums
strādā. |
|
| Apgrozāmo līdzekļu kustība = Neto Apgrozījums / Apgrozāmie līdzekļi |
2.7362 |
| Vidējais: |
16.6827 |
| Vidēji (mediāna): |
2.8269 |
| Vieta: |
31496-31496 (61617) |
|
| Vidējais: |
4.4308 |
| Vidēji (mediāna): |
2.6396 |
| Vieta: |
67 (139) |
|
| Vidējais: |
6.1099 |
| Vidēji (mediāna): |
2.3925 |
| Vieta: |
67 (232) |
|
| Augsts koeficients norāda, ka uzņēmumam ir nepietiekams apgrozāmo līdzekļu daudzums, turpretī zems
koeficients var norādīt uz esošo apgrozāmo līdzekļu neefektīvu izmantošanu. |
|
| Kopējo aktīvu apgrozījums = Neto Apgrozījums / Kopējiem aktīviem |
2.2460 |
| Vidējais: |
9.5267 |
| Vidēji (mediāna): |
1.4570 |
| Vieta: |
21214-21214 (61754) |
|
| Vidējais: |
2.1909 |
| Vidēji (mediāna): |
1.5360 |
| Vieta: |
43 (139) |
|
| Vidējais: |
1.8717 |
| Vidēji (mediāna): |
1.3470 |
| Vieta: |
43 (232) |
|
| Pārāk zems koeficients parāda, ka investīcijas uzņēmumā ir bijušas pārāk lielas un nepieciešams
likvidēt daļu pamatlīdzekļu un krājumu, kas dotu iespēju uzlabot uzņēmuma likviditāti. Ļoti augsts aktīvu
apgrozījuma koeficients var norādīt arī uz to, ka uzņēmumam ir jāiegulda papildus līdzekļi aktīvos, lai izturētu
konkurenci. Svarīgi ir pievērst uzmanību šī rādītāja dinamikai, lai gan koeficienta vērtību būtiski var
ietekmēt aktīvu apjoma izmaiņa. Šai izmaiņai vajadzētu pievērst īpašu uzmanību pirms izdarīt secinājumus par
uzņēmuma darbības uzlabošanos vai pasliktināšanos. |
|
| Krājumu apgrozījums = Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas / Krājumi |
17.6278 |
| Vidējais: |
600.0582 |
| Vidēji (mediāna): |
9.6879 |
| Vieta: |
14436 (37266) |
|
| Vidējais: |
375.0459 |
| Vidēji (mediāna): |
23.2455 |
| Vieta: |
29 (52) |
|
| Vidējais: |
416.1321 |
| Vidēji (mediāna): |
23.6544 |
| Vieta: |
29 (80) |
|
| Krājumu apgrozījums parāda, cik reizes ir notikusi krājumos ieguldītās naudas ap-rite. Zems krājuma
apgrozījums parāda, ka krājumos ieguldītā nauda nenes ienākumus, kā arī rada papildus izdevumus šo krājumu
uzglabāšanā. Latvijā tam par iemeslu mēdz būt krājumu ieķīlāšana. Komercķīlas ņēmēji bieži vēlas, lai
devējs uzturētu noteiktu krājumu apjomu noliktavās kā garantiju. Ja krājumu apgrozījums ir pārāk liels, tas var
nozīmēt, ka kādā momentā var rastie problēmas ar iz-ejvielām, kas var radīt ražošanas procesa pārrāvumus, kā
arī var nebūt preces noliktavā, lai pilnībā apmierinātu klientu vajadzības. |
|
| Krājumu apgrozījuma periods (dienas) = 365 / Krājumu apgrozījums |
20.7059 |
| Vidējais: |
3820.5658 |
| Vidēji (mediāna): |
6.1012 |
| Vieta: |
22325 (57177) |
|
| Vidējais: |
71.7943 |
| Vidēji (mediāna): |
0.0000 |
| Vieta: |
23 (127) |
|
| Vidējais: |
57.0905 |
| Vidēji (mediāna): |
0.0000 |
| Vieta: |
23 (208) |
|
| Šis koeficients norāda uz laika periodu, kas nepieciešams, lai pārdotu krājumus. Augsts rādītājs
var norādīt uz to, ka uzņēmumam ir lēna krājumu kustība. |
|
|
Kapitāla struktūras analīzeŠie koeficienti apskata uzņēmuma kapitāla struktūru un indicē
cik lielas papildus saistības uzņēmums ir spējīgs uzņemties. Pārmērīgs parāds var izraisīt bankrotu un
nespēju iegūt nepieciešamos līdzekļus kritiskās situācijās.
|
| Finansu līdzsvara koeficients = Kopējie aktīvi / Pašu kapitāls |
1.5865 |
| Vidējais: |
5.1065 |
| Vidēji (mediāna): |
1.2257 |
| Vieta: |
30741-30741 (72478) |
|
| Vidējais: |
1.5832 |
| Vidēji (mediāna): |
1.1814 |
| Vieta: |
54 (151) |
|
| Vidējais: |
3.9591 |
| Vidēji (mediāna): |
1.1721 |
| Vieta: |
54 (254) |
|
| Finansu līdzsvara koeficients parāda uzņēmumu īpašnieku ieguldītas naudas īpatsvaru uzņēmuma
aktīvos. Jo lielāks pašu kapitāla īpatsvars, jo stabilāka ir uzņēmuma finansu struktūra, attiecīgi kreditori
labprātāk kreditē uzņēmumu un paveras iespēja piekļūt lētākiem un lielākiem finansu resursiem. Pārāk augsts
rādītājs norāda, ka uzņēmumam ir jāsamazina parādu apjoms.Zems koeficients liecina par to, ka uzņēmumam
nepieciešami papildus līdzekļi, lai uzlabotu savu ienesīgumu. |
|
| Parāds pret pašu kapitālu = Kreditori / Pašu kapitāls |
0.5865 |
| Vidējais: |
4.0717 |
| Vidēji (mediāna): |
0.2138 |
| Vieta: |
30462-30462 (72478) |
|
| Vidējais: |
0.5359 |
| Vidēji (mediāna): |
0.1752 |
| Vieta: |
54 (151) |
|
| Vidējais: |
2.9324 |
| Vidēji (mediāna): |
0.1499 |
| Vieta: |
54 (254) |
|
| Parāds pret pašu kapitālu raksturo, cik lielā mērā uzņēmums ir atkarīgs no aizņemta kapitāla.
Augsts rādītājs nozīmē, ka uzņēmums daudz izmanto aizņemto kapitālu, kas uzņēmumam rada papildus izmaksas
procentu maksājuma veidā. Rādītāja novērtēšanai jāvērtē arī vidējais rādītājs nozarē, kā arī rādītāja
dinamika. Ja rādītājam ir tendence pieaugt, tas norāda uz arvien pieaugošu uzņēmuma atkarību no aizņemtā
kapitāla. Procentu maksājumi par aizņemto kapitālu ir nemainīgi, neatkarīgi no realizācijas apjoma, līdz ar to var
ievērojami ietekmēt uzņēmuma stabilitāti mainoties realizācijas apjomam. Pārāk zems koeficients var liecināt par
to ka uzņēmumam nepieciešams piesaistīt papildus finansu resursus, lai uzlabotu savu ienesīgumu. |
|
| Ilgtermiņa aktīvi pret Pašu kapitālu = Ilgtermiņa ieguldījumi / Pašu kapitāls |
0.2842 |
| Vidējais: |
1.9548 |
| Vidēji (mediāna): |
0.0798 |
| Vieta: |
31557-31557 (72478) |
|
| Vidējais: |
0.2383 |
| Vidēji (mediāna): |
0.0868 |
| Vieta: |
63 (151) |
|
| Vidējais: |
1.2809 |
| Vidēji (mediāna): |
0.1352 |
| Vieta: |
63 (254) |
|
| Trīs tā saucamie bilances zelta likumi izsaka uzņēmuma ieguldījumu finansēšanas noteikumus. Pirmais
likums paredz, ka ilgtermiņa ieguldījumus jāfinansē no pašu kapitāla. Tā kā pašu kapitāls ir uzņēmuma rīcībā
uz neierobežotu laiku, tāpēc ar to ir jāfinansē ar ilgtermiņa ieguldījumiem. Ja pašu kapitāls ir mazāks nekā
ilgtermiņa ieguldījumu summa, tas nozīmē, ka pašu kapitāls nesedz visus ilgtermiņa ieguldījumus. Tas liecina par
racionālu pašu kapitāla izmantošanu. Bet, ja pašu kapitālu lieto apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, to uzskata par
neracionālu pašu kapitāla izmantošanu. Otrais likums nosaka, ka ilgtermiņa ieguldījumi jāfinansē no pašu kapitāla
un ilgtermiņa saistībām. Tā kā ilgtermiņa saistības ir jādzēš pēc viena gada un ilgāk, tāpēc tās var
izmantot ilgtermiņa ieguldījumu finansēšanai. Ja ilgtermiņa rīcībā esošais kapitāls ievērojami pārsniedz
ilgtermiņa ieguldījumus, tad uzņēmumam ir iespējas lielu daļu apgrozāmo līdzekļu segt ar ilgtermiņa lietošanā
saņemto kapitālu. Bet lietderīgāk būtu palielināt ilgtermiņa ieguldījumus. Trešais likums attiecas uz apgrozāmo
līdzekļu finansēšanu. |
|
|
Ienesīguma (rentabilitātes) analīzeIenesīguma koeficienti analizē vadības lēmumu
efektivitāti finansu uzdevumu pildīšanai. Šie koeficienti norāda apgrozāmo līdzekļu, ilgtermiņa ieguldījumu un
kreditoru administrēšanas ietekmi uz uzņēmuma darbību. Visumā. jo augstāks koeficients, jo labāk.
|
| Bruto peļņas robeža = Bruto peļņa vai zaudējumi / Neto apgrozījums * 100 % |
46.5733 |
| Vidējais: |
-30.8569 |
| Vidēji (mediāna): |
16.8245 |
| Vieta: |
13327 (58307) |
|
| Vidējais: |
1.4042 |
| Vidēji (mediāna): |
44.9059 |
| Vieta: |
65 (136) |
|
| Vidējais: |
-13.0596 |
| Vidēji (mediāna): |
38.6582 |
| Vieta: |
65 (220) |
|
| Bruto peļņas robeža (apgrozījuma rentabilitāte) parāda uzņēmuma darbības efektivitāti, cik
ražoto preču vai sniegto pakalpojumu cenas ir atbilstošas tirgus stāvoklim, kā arī to vai ražošanas izmaksas ir
nozarei atbilstošā līmenī. Bruto peļņas rentabilitātes rādītāji dod iespēju aprēķināt kādā mērā neto
apgrozījuma pārmaiņas ietekmē bruto peļņas lielumu. Bruto peļņas koeficients parāda pārdošanas apjomu un tiešo
izmaksu attiecību, cik lielu peļņu dod katrs produkciju realizējot iegūtais lats pēc apgrozījuma izmaksu
segšanas. |
|
| Kapitāla atdeve = Pārskata perioda peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem (tīrie ieņēmumi) / Pašu kapitāls * 100
% |
99.2796 |
| Vidējais: |
-1209.0202 |
| Vidēji (mediāna): |
-8.9139 |
| Vieta: |
1983 (70094) |
|
| Vidējais: |
-10.5392 |
| Vidēji (mediāna): |
8.7807 |
| Vieta: |
5 (149) |
|
| Vidējais: |
-110.6955 |
| Vidēji (mediāna): |
-10.4478 |
| Vieta: |
5 (249) |
|
| Pašu kapitāla rentabilitāte (kapitāla atdeve) parāda, cik efektīvi tiek izmantots tas kapitāls, ko
ir investējuši uzņēmumā īpašnieki. No ieguldītāja viedokļa šis ir viens no svarīgākajiem rādītājiem, jo
parāda cik potenciālais investors nopelnīs no katra sava ieguldītā lata. Šis rādītājs bieži vien tiek
salīdzināts ar banku depozītu ienesīgumu. |
|
| Aktīvu atdeve = Pārskata perioda peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem (tīrie ieņēmumi) / Aktīvu bilance * 100
% |
62.5770 |
| Vidējais: |
-251.0279 |
| Vidēji (mediāna): |
-1.6140 |
| Vieta: |
2465 (69730) |
|
| Vidējais: |
-28.5247 |
| Vidēji (mediāna): |
2.9833 |
| Vieta: |
20 (149) |
|
| Vidējais: |
-39.6698 |
| Vidēji (mediāna): |
-3.8047 |
| Vieta: |
20 (249) |
|
| Aktīvu rentabilitāte ir viens no svarīgākajiem rādītājiem, kas parāda uzņēmuma konkurētspēju.
Šis rādītājs ievērojami svārstās atkarībā no nozares, tāpēc ir svarīgi salīdzināt uzņēmuma rādītāju ar
vidējiem rādītājiem. Ja rādītājs ir augstāks par nozares vidējo rādītāju, tas var liecināt par stipru
uzņēmuma konkurētspēju. |
|
| Ilgtermiņa ieguldījumu atdeve = Pārskata perioda peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem (tīrie ieņēmumi) /
Ilgtermiņa ieguldījumi * 100 % |
349.3389 |
| Vidējais: |
-581.6554 |
| Vidēji (mediāna): |
-1.7500 |
| Vieta: |
3688 (58797) |
|
| Vidējais: |
23341.9938 |
| Vidēji (mediāna): |
26.6449 |
| Vieta: |
18 (128) |
|
| Vidējais: |
6790.0829 |
| Vidēji (mediāna): |
-6.2046 |
| Vieta: |
18 (222) |
|
| Ilgtermiņa ieguldījumu atdeve parāda ienesīgumu atkarībā no uzņēmuma ieguldījumiem ilgtermiņa
aktīvos. Ja uzņēmums maz investē līdzekļus attīstībā, tas var novest pie konkurētspējas samazināšanās
nākotnē. Svarīgi pievērst uzmanību rādītāja dinamikai, kā arī salīdzināt to ar vidējiem rādītājiem, lai
noteiktu optimālo rādītāju. |